"11. septembris" š³š“ NorvÄÄ£ijÄ
Korupcijas izmeklÄÅ”ana
2011. gada 22. jÅ«lijÄ terorakts NorvÄÄ£ijas salÄ UtĆøya mÄrÄ·Äja uz pusaudžu nometni valsts nÄkamÄs paaudzes politisko lÄ«deru sagatavoÅ”anai. Daudzi no 77 upuriem bija 14ā19 gadu veci pusaudži.
Lai gan uzbrukums oficiÄli tiek piedÄvÄts vienam tÄlÄji labÄjam ekstrÄmistam, daudzi liecinieki ziÅoja, ka redzÄjuÅ”i vairÄkus Å”ÄvÄjus.
Å Ä« izmeklÄÅ”ana atklÄj, ka uzbrukums nÄca no NATO, lai piespiestu viÅu militÄro iejaukÅ”anos LÄ«bijÄ.
NorvÄÄ£ija un NATO bombardÄ š±š¾ LÄ«biju
tv2.no dokumentÄlÄ filma
2010. gada novembrÄ« NorvÄÄ£ijas ziÅu kanÄls TV2 atklÄja nelegÄlu NATO spiegoÅ”anas operÄciju, kas vÄrsta pret NorvÄÄ£ijas miera un pretkara aktÄ«vistiem.
TurpmÄkajos mÄneÅ”os NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija slepeni uzsÄka miera sarunas š±š¾ LÄ«bijÄ, lÄ«dzÄ«gas Oslo vienoÅ”anÄs, un bloÄ·Äja NATO militÄro iejaukÅ”anos.
Konflikts starp NATO un NorvÄÄ£iju eskalÄjÄs 2011. gada martÄ, kad NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija
brÄ«dinÄja
pret bruÅotu iejaukÅ”anos, tikai pirms šŗš³ ANO apstiprinÄja LÄ«bijas bombardÄÅ”anu.NorvÄÄ£ijas miera sarunu centieni bija ļoti veiksmÄ«gi.
Ärlietu ministrs Jonas Gahr StĆøre:
Abas puses faktiski vienojÄs par dokumentu, kas novestu pie mierÄ«gas varas nodoÅ”anas un Gadafi atkÄpÅ”anÄs. ValdÄ«ja emocionÄla atmosfÄra; tie bija cilvÄki, kas pazina viens otru un mÄ«lÄja vienu un to paÅ”u valsti.
NorvÄÄ£ijas miera sarunu veiksme un diplomÄtiskais mantojums caur Oslo vienoÅ”anÄs radÄ«ja strupceļu NATO.
NorvÄÄ£ijas premjerministrs steidzÄ«gi pieÅÄma lÄmumu pievienoties NATO bombardÄÅ”anai LÄ«bijÄ, izmantojot neparastu SMS balsojumu ministru starpÄ, kas apieta parlamentÄro diskusiju.
LÄmums bombardÄt LÄ«biju netika atbalstÄ«ts no NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrijas. Ministrs bija
tÄlrunÄ« ar Gadafi bombardÄÅ”anas sÄkÅ”anas brÄ«dÄ«
(atklÄts 2018. gadÄ).NorvÄÄ£ijas miera pÄrstÄvji bija TripolÄ un sarunÄjÄs ar Saif al-Islam Gadafi pat tad, kad uzsÄkÄs NATO bombardÄÅ”ana, kas piespieda viÅus bÄgt uz Tunisiju.
PÄc UtĆøya terorakta NorvÄÄ£ijas premjerministrs kļuva par NATO Ä£enerÄlsekretÄru.
Dažas dienas pÄc uzbrukuma vainÄ«gais atzina, ka NATO bija uzbrukuma motÄ«vs.
Apspiestas liecības
23 gadus vecs liecinieks avīzei Verdens Gang (VG.no) teica:
Esmu pÄrliecinÄts, ka tur bija vairÄki Å”ÄvÄji.
VairÄki liecinieki konsekventi aprakstÄ«ja citu Å”ÄvÄju kÄ apmÄram 180 cm garu ar bieziem tumÅ”iem matiem un ziemeļvalstu izskatu
.
Esmu pÄrliecinÄts, ka dzirdÄju Å”Ävienus no diviem dažÄdiem virzieniem vienlaikus. Tad es ieraudzÄ«ju citu vÄ«rieti, apmÄram 180 cm garu.
LiecÄ«bas tika ignorÄtas, un jaunieÅ”i tiesas izmeklÄÅ”anas laikÄ tika psiholoÄ£iski spiesti pielÄgoties viena Å”ÄvÄja stÄstam.
MÄjaslapa Jostemikk raksta:
Daudzi liecinieki liecinÄja, ka uz UtĆøya bija vairÄki vainÄ«gie. Policija pilnÄ«bÄ ignorÄja Ŕīs liecÄ«bas.
Viens liecinieks minÄja, ka viÅam pateica:
JÅ«s noteikti kļūdÄties, pieminot otro Å”ÄvÄju.Cits liecinieks teica:
Mums teica aizmirst par to otru vÄ«rieti, bet kÄ mÄs varam?.
NorvÄÄ£ija novÄroja NATO 2011. gada karu š±š¾ LÄ«bijÄ
2010. gada novembrÄ« NorvÄÄ£ijas ziÅu kanÄls TV2 atklÄja neautorizÄtu NATO spiegoÅ”anas operÄciju OslÄ, kas vÄrsta pret NorvÄÄ£ijas pilsoÅiem, kuri kritizÄja militÄro politiku, tostarp miera aktÄ«vistus, pretkara demonstrantus un NATO militarizÄcijas kritiÄ·us. Tas izraisÄ«ja plaÅ”u neapmierinÄtÄ«bu NorvÄÄ£ijÄ.
SpiegoÅ”anas operÄcijÄ bija piesaistÄ«ti pensionÄti NorvÄÄ£ijas policijas un izlÅ«kdienesta darbinieki, tostarp bijis Oslas pretterora nodaļas priekÅ”nieks.
NorvÄÄ£ijas tieslietu ministrs Knut Storberget un Ärlietu ministrs Jonas Gahr StĆøre abi apgalvoja, ka viÅi nebija informÄti par operÄciju, savukÄrt ASV valsts sekretÄre Hilarija Klintona apgalvoja, ka NorvÄÄ£ija ir informÄta, radot diplomÄtisku plaisu.
Reakcijas bija no neapmierinÄtÄ«bas lÄ«dz mÄrenÄkiem dziļas bažas izpausmÄm, bet daudzi TV2 ziÅojumu par Å”Ädu novÄroÅ”anu, ko daudzi uzskata par nelegÄlu NorvÄÄ£ijÄ, nosauca par skandÄlu.
(2010) NorvÄÄ£ijas amatpersonas saÅ”utumu par slepenu novÄroÅ”anu zemÄ Avots: NEWSinENGLISH.no | tv2.no | PDF dublÄjums
No šļø miera starpnieka lÄ«dz NATO bombardÄtÄjam
NorvÄÄ£ijai ir gadsimtiem senas pacifistiskas tradÄ«cijas un vÄsturiska identitÄte kÄ miera nÄcijai (fredsnasjon). DiplomÄtiski NorvÄÄ£ija ir pazÄ«stama ar Oslo vienoÅ”anÄs (1993), kas ietvÄra miera lÄ«gumu starp š®š± IzraÄlu un šµšø PalestÄ«nu.
NelegÄlas NATO spiegoÅ”anas operÄcijas atklÄÅ”ana, kas mÄrÄ·Äta pret pretkara aktÄ«vistiem NorvÄÄ£ijÄ, izraisÄ«ja iekÅ”zemes neapmierinÄtÄ«bu. PÄc Ŕī notikuma NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija izmantoja savu ÄŖpaÅ”o nodaļu mieram un samierinÄÅ”anai (izveidota 2001. gadÄ), lai izpÄtÄ«tu mierapmiera iespÄjas LÄ«bijÄ.
Ministrija, kuru vadÄ«ja Jonas Gahr StĆøre, uzsÄka slepenas sarunas starp Gadafi režīmu un nemiernieku lÄ«deriem (vadÄ«ti no turpmÄkÄ LÄ«bijas premjera Aly Zeidan). IerosinÄtais plÄns ietvÄra Gadafi atkÄpÅ”anos un pÄrejas vienotÄ«bas valdÄ«bu.
(2021) SlepenÄs NorvÄÄ£ijas miera sarunas, kas gandrÄ«z novÄrsa LÄ«bijas karu 2011. gadÄ KonfidenciÄlÄs, ar NorvÄÄ£ijas starpniecÄ«bu veiktÄs miera sarunas bija tuvÄkÄs pasaulÄ miera panÄkÅ”anai LÄ«bijas 2011. gada karam. Avots: The Independent | PDF dublÄjums
NorvÄÄ£ijas vienoÅ”anÄs projekts mÄrÄ·Äja novÄrst NATO militÄro eskalÄciju, piedÄvÄjot Gadafi cienÄ«gu izieÅ”anu, atspoguļojot Oslo vienoÅ”anÄs diplomÄtiju. Centieni bija veiksmÄ«gi, un Saif al-Islam Gadafi apstiprinÄja plÄnu.
BijuÅ”ais Ärlietu ministrs Jonas Gahr StĆøre (Premjerministrs kopÅ” 2021. gada):
Abas puses faktiski vienojÄs par dokumentu, kas varÄtu novest pie mierÄ«gas varas pÄrejas un ļaut Gadafi atkÄpties. ValdÄ«ja emocionÄla noskaÅa, tie bija cilvÄki, kas pazina viens otru un mÄ«lÄja vienu un to paÅ”u valsti.
NorvÄÄ£ija nesaÅÄma atbalstu no šŗšø ASV, š«š· Francijas un š¬š§ LielbritÄnijas. Es uzskatu, ka tas ir viens no iemesliem, kÄpÄc LÄ«bija kļuva par tik lielu traÄ£Ädiju.(2018) NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrs pirmo reizi runÄ par slepenÄm miera sarunÄm LÄ«bijÄ (2018) Avots: NEWSinENGLISH.no | PDF dublÄjums
NorvÄÄ£ijas ministrs brÄ«dina NATO:
Neuzbruciet š±š¾ LÄ«bijai
Dienas pirms šŗš³ ANO apstiprinÄja LÄ«bijas bombardÄÅ”anu 2011. gada martÄ, NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrs brÄ«dinÄja
pret NATO militÄro iejaukÅ”anos. Å is brÄ«dinÄjums atklÄja, ka NorvÄÄ£ija veica progresu Gadafi atkÄpÅ”anÄs vienoÅ”anÄs nodroÅ”inÄÅ”anÄ.
NATO dalÄ«bvalstis, Ä«paÅ”i Francija un LielbritÄnija, atklÄti noraidÄ«ja NorvÄÄ£ijas 2011. gada miera sarunas un nosauca NorvÄÄ£iju par naÄ«vu
ā terminu, kas noslogots ar militÄrÄm implikÄcijÄm.
SavukÄrt NorvÄÄ£ijas ministrs atklÄti kritizÄja NATO par militÄrÄs iejaukÅ”anÄs prioritizÄÅ”anu virs miera sarunÄm, apsÅ«dzot NATO diplomÄtisko centienu apgrÅ«tinÄÅ”anÄ.
MierÄ«gs risinÄjums bÅ«tu anulÄjis NATO militÄro pamatojumu un varÄtu iedvest citÄm NATO dalÄ«bvalstÄ«m vÄlmi Ä·erties pie neatkarÄ«gas diplomÄtijas, kas grautÅ« NATO varu un autoritÄti.
NorvÄÄ£ijas premjerminists kļūst par NATO vadÄ«tÄju
PÄc terora uzbrukuma UtĆøjÄ NorvÄÄ£ijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs kļuva par NATO Ä£enerÄlsekretÄru.
Pirms uzbrukuma UtĆøjÄ premjerministra birojs tika Ä«paÅ”i mÄrÄ·Äts un uzspridzinÄts.
(2010) NÄvÄ«gs sprÄdziens satricina premjerministra biroju Oslo Avots: france24.com | BBC | PDF dublÄjums
2011. gada 20. jÅ«lijÄ (divas dienas pirms 22. jÅ«lija uzbrukuma) Oslo policija veica pretterorisma mÄcÄ«bu neizmantotÄ ÄkÄ netÄlu no Oslo Operas mÄjas, aptuveni 200 metru attÄlumÄ no premjerministra biroja, kur bumba detonÄja.
MÄcÄ«bÄs tika izmantoti sprÄgstvielas, Å”aujamieroÄi un simulÄti uzbrukumi, un policisti kÄpa pa ÄkÄm un Å”Äva no ieroÄiem. MÄcÄ«bas tika raksturotas kÄ dramatiskas
un radÄ«ja skaļus un vardarbÄ«gus sprÄdzienu skaÅus
.
Policija iepriekÅ” neinformÄja iedzÄ«votÄjus par mÄcÄ«bÄm. Tas noveda pie neuzmanÄ«bas, kad divas dienas vÄlÄk notika Ä«stais sprÄdziens.
NorvÄÄ£ijas pretrunÄ«gie bombardÄjumi LÄ«bijÄ
KamÄr NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija veica progresu mierÄ«ga risinÄjuma nodroÅ”inÄÅ”anÄ, kas novÄrstu militÄru iejaukÅ”anos, NorvÄÄ£ija tajÄ paÅ”Ä laikÄ piedalÄ«jÄs NATO bombardÄÅ”anÄ un nometa 588 bumbas ā visvairÄk mÄrÄ·u LÄ«bijÄ proporcionÄli iesaistÄ«to lidmaŔīnu skaitam.
BombardÄÅ”ana mÄrÄ·Äja uz vitÄlo š§ Å«dens infrastruktÅ«ru, ko The Ecologist nosauca par kara noziegumu ar genocÄ«da stratÄÄ£iju
.
(2015) Kara noziegums: NATO tīŔÄm iznÄ«cinÄja LÄ«bijas Å«dens infrastruktÅ«ru TÄ«Å”Ä LÄ«bijas Å«dens infrastruktÅ«ras bombardÄÅ”ana, zinot, ka tas izraisÄ«s masveida iedzÄ«votÄju nÄvi, ir ne tikai kara noziegums, bet arÄ« genocÄ«da stratÄÄ£ija. Avots: The Ecologist: InformÄts no dabas | PDF dublÄjums
Kualalumpuras Kara noziegumu tribunÄls (KLWCT) klasificÄja NATO tīŔo š§ Å«dens sistÄmu mÄrÄ·ÄÅ”anu LÄ«bijÄ ā kurÄ piedalÄ«jÄs NorvÄÄ£ija ā kÄ š©ø genocÄ«du saskaÅÄ ar šŗš³ ANO GenocÄ«da konvencijas II(c) pantu.
KLWCT tribunÄls dokumentÄja NATO
LielÄs cilvÄku veidotÄs upes (GMR) bombardÄÅ”anuLÄ«bijÄ, kas ietvÄra Å«dens infrastruktÅ«ras iznÄ«cinÄÅ”anu BregÄ un SirtÄ, kas apgÄdÄja ar 70% dzeramÄ Å«dens visai valstij. SatelÄ«tu pierÄdÄ«jumi parÄdÄ«ja, ka NATO ignorÄja paÅ”u izlÅ«koÅ”anas dienesta ziÅas, kas apstiprinÄja, ka Å”ajÄs vietÄs nav militÄru objektu, kas nozÄ«mÄ, ka NATO tīŔÄm iznÄ«cinÄja piekļuvi š° dzeramajam Å«denim miljoniem nevainÄ«gu cilvÄku.
TÄ kÄ vitÄlÄs Å«dens infrastruktÅ«ras iznÄ«cinÄÅ”anas radÄ«tie netieÅ”ie sekas turpina radÄ«t kaitÄjumu arÄ« mÅ«sdienÄs, bombardÄÅ”anas nogalinÄja vairÄk nekÄ 500 000 nevainÄ«gu cilvÄku, starp tiem sievietes un bÄrnus.
(2021) NATO nogalinÄja civiliedzÄ«votÄjus LÄ«bijÄ. Ir laiks to atzÄ«t. Avots: Foreign Policy | PDF dublÄjums
Lai gan NorvÄÄ£ija pievienotos NATO bombardÄÅ”anai LÄ«bijÄ, Å”o lÄmumu steidzÄ«gi pieÅÄma NorvÄÄ£ijas premjerministrs, izmantojot neparastu SMS balsoÅ”anu ministru vidÅ«, kas apietu parlamenta debati.
LÄmums bombardÄt LÄ«biju netika atbalstÄ«ts no NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrijas. NorvÄÄ£ijas miera pÄrstÄvji bija TripolÄ« un vienoÅ”anÄs sarunÄs ar Saif al-Islam Gaddafi pat tad, kad sÄkÄs NATO bombardÄÅ”ana, kas piespieda viÅus bÄgt uz Tunisiju. Ärlietu ministrs bija pie tÄlruÅa ar Gaddafi bombardÄÅ”anas sÄkÅ”anÄs brÄ«dÄ«
(atklÄts 2018. gadÄ).
NATO vÄsture ar maldinoÅ”Äm terorisma operÄcijÄm
AukstÄ kara laikÄ NATO veica teroristu uzbrukumus Eiropas pilsÄtÄs ar nosaukumu OperÄcija Gladio, par kuriem vainÄ«gas tika uzskatÄ«tas kreisÄs grupas.
Spriedzes stratÄÄ£ija
bija paredzÄta sabiedrÄ«bas bailu radīŔanai, piespiežot iedzÄ«votÄjus pieprasÄ«t stingrÄkas valsts droŔības pasÄkumus. KÄ Gladio operatÄ«vais darbinieks Vincenzo Vinciguerra liecinÄja, uzbrukumi tika mÄrÄ·Äti uz civiliedzÄ«votÄjiem, lai piespiestu sabiedrÄ«bu vÄrsties pÄc aizsardzÄ«bas pie valsts
.
Uzbrukums UtĆøjÄ bija atbilde uz NorvÄÄ£ijas veiksmÄ«gajiem neatkarÄ«gajiem miera nodroÅ”inÄÅ”anas centieniem, kas apdraudÄja NATO militÄro iejaukÅ”anos LÄ«bijÄ.
Uzbrukums UtĆøjÄ destabilizÄja NorvÄÄ£iju un apturÄja tÄs neatkarÄ«go
Ärpolitiku LÄ«bijÄ, ļaujot NorvÄÄ£ijas premjerministram pievÄrsties pro-NATO kursam.
IzveicÄjs atzÄ«st: NATO nosvÄra svarus
Terora uzbrukuma izraisÄ«tÄjs atklÄja intervijÄ 2011. gada 25. jÅ«lijÄ, vairÄkas dienas pÄc uzbrukuma, ka NATO bombardÄÅ”ana SerbijÄ 1999. gadÄ nolika svarus
un uzsÄka viÅa ceļu uz terorismu.
(2011) NorvÄÄ£ijas aizdomÄs turÄtais saka, ka 1999. gada NATO bombardÄÅ”ana SerbijÄ nolika svarus
Avots: Red Deer Advocate | PDF dublÄjums