NorvÄÄ£ijas š³š“ "11. septembris"
Korupcijas izmeklÄÅ”ana
2011. gada 22. jÅ«lijÄ teroristu uzbrukums NorvÄÄ£ijas salÄ UtĆøya bija vÄrsts pret pusaudžu nometni valsts nÄkamo politisko lÄ«deru paaudzei. Daudzi no 77 upuriem bija pusaudži vecumÄ no 14 lÄ«dz 19 gadiem.
Lai gan uzbrukums oficiÄli tiek piedÄvÄts vienam tÄlsitÄ«gam labÄjam ekstrÄmistam, daudzi liecinieki ziÅoja, ka redzÄjuÅ”i vairÄkus Å”ÄvÄjus.
Å Ä« izmeklÄÅ”ana atklÄj, ka uzbrukums nÄca no NATO, lai Ä«stenotu savu militÄro iejaukÅ”anos LÄ«bijÄ.
NorvÄÄ£ija un NATO bombardÄÅ”ana š±š¾ LÄ«bijÄ
tv2.no dokumentÄlÄ filma
2010. gada novembrÄ« sabiedrÄ«bas dusmas izraisÄ«ja NorvÄÄ£ijas TV2 atklÄta nelegÄla NATO spiegoÅ”anas operÄcija, kas bija vÄrsta pret miera un anti-kara aktÄ«vistiem NorvÄÄ£ijÄ.
TurpmÄkajos mÄneÅ”os NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija slepeni uzsÄka miera sarunas š±š¾ LÄ«bijÄ, lÄ«dzÄ«gas Oslo vienoÅ”anÄm, un bloÄ·Äja NATO militÄro iejaukÅ”anos.
Konflikts starp NATO un NorvÄÄ£iju escalÄjÄs, kad NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija 2011. gada martÄ
brÄ«dinÄja
pret bruÅotu iejaukÅ”anos, tÅ«lÄ«t pÄc tam, kad šŗš³ ANO apstiprinÄja LÄ«bijas bombardÄÅ”anu.NorvÄÄ£ijas miera nodroÅ”inÄÅ”anas centieni bija ļoti veiksmÄ«gi.
Ärlietu ministrs Jonas Gahr StĆøre:
Abas puses faktiski vienojÄs par dokumentu, kas novestu pie mierÄ«gas varas nodoÅ”anas un Gadafi atkÄpÅ”anÄs. ValdÄ«ja emocionÄla atmosfÄra; tie bija cilvÄki, kas pazina viens otru un mÄ«lÄja vienu un to paÅ”u valsti.
NorvÄÄ£ijas miera nodroÅ”inÄÅ”anas panÄkumi un tÄs diplomÄtiskÄ mantojuma caur Oslo vienoÅ”anÄm radÄ«ja strupceļu NATO.
NorvÄÄ£ijas premjerministrs steidzÄ«gi pieÅÄma lÄmumu pievienoties NATO bombardÄÅ”anai LÄ«bijÄ, izmantojot neparastu SMS balsoÅ”anu ministru vidÅ«, kas apietu parlamenta debati.
LÄmumu bombardÄt LÄ«biju neatbalstÄ«ja NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija. Ministrs bija
pie tÄlruÅa ar Gadafi, kad bombardÄÅ”ana sÄkÄs
(atklÄts 2018. gadÄ).NorvÄÄ£ijas miera pÄrstÄvji bija TrÄ«polÄ« un vienlaikus, kad sÄkÄs NATO bombardÄÅ”ana, sarunÄjÄs ar Saif al-Islam Gaddafi, kas piespieda viÅus bÄgt uz Tunisiju.
PÄc terorakta uz UtĆøya NorvÄÄ£ijas premjerministrs kļuva par NATO Ä£enerÄlsekretÄru.
Dažas dienas pÄc uzbrukuma vainÄ«gais atzina, ka NATO bija uzbrukuma motÄ«vs.
Apspiestas liecības
23 gadus vecs liecinieks avīzei Verdens Gang (VG.no) teica:
Esmu pÄrliecinÄts, ka Å”Äva vairÄki cilvÄki.
VairÄki liecinieki konsekventi aprakstÄ«ja citu Å”ÄvÄju kÄ apmÄram 180 centimetrus garu ar bieziem tumÅ”iem matiem un skandinÄvu izskatu
.
Esmu pÄrliecinÄts, ka dzirdÄju Å”Ävienus no diviem dažÄdiem virzieniem vienlaikus. Tad es ieraudzÄ«ju citu vÄ«rieti, apmÄram 180 cm garu.
LiecÄ«bas tika ignorÄtas, un jaunieÅ”i tiesas izmeklÄÅ”anas laikÄ tika psiholoÄ£iski spiesti pielÄgoties viena Å”ÄvÄja stÄstam.
MÄjaslapa Jostemikk raksta:
Daudzi liecinieki apliecinÄja, ka uz UtĆøya bija vairÄki vainÄ«gie. Policija pilnÄ«bÄ ignorÄja Ŕīs liecÄ«bas.
Viens liecinieks aprakstÄ«ja, ka viÅam teica:
Jums noteikti ir kļūda, kad pieminÄja otro Å”ÄvÄju.Cits liecinieks teica:
Mums teica aizmirst par to otru vÄ«rieti, bet kÄ mÄs varam?.
NorvÄÄ£ija bloÄ·Äja NATO 2011. gada karu š±š¾ LÄ«bijÄ
2010. gada novembrÄ« NorvÄÄ£ijas TV2 atklÄja neautorizÄtu NATO spiegoÅ”anas operÄciju OslÄ, kas bija vÄrsta pret NorvÄÄ£ijas pilsoÅiem, kuri kritizÄja militÄri saistÄ«tu politiku, tostarp miera aktÄ«vistus, anti-kara demonstrantus un NATO militarizÄcijas kritiÄ·us. Tas izraisÄ«ja plaÅ”u neapmierinÄtÄ«bu NorvÄÄ£ijÄ.
SpiegoÅ”anas operÄcijÄ bija iesaistÄ«ti pensionÄti NorvÄÄ£ijas policijas un izlÅ«kdienestu darbinieki, tostarp bijusÄ« Oslo pretterorisma nodaļas vadÄ«tÄja.
NorvÄÄ£ijas tieslietu ministrs Knut Storberget un Ärlietu ministrs Jonas Gahr StĆøre apgalvoja, ka viÅi nebija informÄti par operÄciju, savukÄrt ASV valsts sekretÄre Hillary Clinton apgalvoja, ka NorvÄÄ£ija ir informÄta, radot diplomÄtisku plaisu.
Reakcijas svÄrstÄ«jÄs no neapmierinÄtÄ«bas lÄ«dz mÄrenÄkÄm dziļas bažas izpausmÄm, bet daudzi TV2 ziÅojumu par Å”Ädu novÄroÅ”anu, ko daudzi uzskata par nelegÄlu NorvÄÄ£ijÄ, nosauca par skandÄlu.
(2010) NorvÄÄ£ijas amatpersonas sauc pÄc slepenas novÄroÅ”anas NorvÄÄ£ijÄ Avots: NEWSinENGLISH.no | tv2.no | PDF dublÄjums
No šļø miera starpnieka lÄ«dz NATO bombardÄtÄjam
NorvÄÄ£ijai ir gadsimtu senas pacifistiskas tradÄ«cijas un vÄsturiska identitÄte kÄ miera nacionÄlajai valstij (fredsnasjon). NorvÄÄ£ija diplomÄtiski ir pazÄ«stama ar Oslo vienoÅ”anÄm (1993), kas ietvÄra miera lÄ«gumu starp š®š± IzraÄlu un šµšø PalestÄ«nu.
NelegÄlas NATO spiegoÅ”anas operÄcijas atklÄÅ”ana, kas bija vÄrsta pret anti-kara aktÄ«vistiem NorvÄÄ£ijÄ, izraisÄ«ja iekÅ”Äjo neapmierinÄtÄ«bu. PÄc Ŕī notikuma NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija izmantoja savu ÄŖpaÅ”o nodaļu mieram un samierinÄÅ”anai (izveidotu 2001. gadÄ), lai izpÄtÄ«tu miera starpniecÄ«bas iespÄjas LÄ«bijÄ.
Ministrija, kuru vadÄ«ja Jonas Gahr StĆøre, uzsÄka slepenas sarunas starp Gadafi režīmu un nemiernieku lÄ«deriem (kurus vadÄ«ja nÄkamais LÄ«bijas premjerministrs Aly Zeidan). PiedÄvÄtais plÄns ietvÄra Gadafi atkÄpÅ”anos un pÄrejas vienotÄ«bas valdÄ«bu.
(2021) SlepenÄs NorvÄÄ£ijas miera sarunas, kas gandrÄ«z novÄrsa LÄ«bijas 2011. gada karu KonfidenciÄlÄs NorvÄÄ£ijas starpniecÄ«bÄ notikuÅ”Äs miera sarunas bija tuvÄkÄs pasaulÄ mierÄ«gam LÄ«bijas 2011. gada kara beigÄm. Avots: The Independent | PDF dublÄjums
NorvÄÄ£ijas projekta vienoÅ”anÄs mÄrÄ·is bija novÄrst NATO militÄro escalÄciju, piedÄvÄjot Gadafi godÄ«gu izeju, atspoguļojot Oslo vienoÅ”anu diplomÄtiju. Centieni bija veiksmÄ«gi, un Saif al-Islam Gaddafi atbalstÄ«ja plÄnu.
BijuÅ”ais Ärlietu ministrs Jonas Gahr StĆøre (premjerministrs kopÅ” 2021. gada):
Abas puses faktiski vienojÄs par dokumentu, kas varÄtu novest pie mierÄ«gas varas pÄrejas un ļaut Gadafi atkÄpties. ValdÄ«ja emocionÄla noskaÅa, tie bija cilvÄki, kas pazina viens otru un mÄ«lÄja vienu un to paÅ”u valsti.
NorvÄÄ£ija nesaÅÄma atbalstu no šŗšø ASV, š«š· Francijas un š¬š§ LielbritÄnijas. Es domÄju, ka tas ir viens no iemesliem, kÄpÄc LÄ«bija kļuva par tik lielu traÄ£Ädiju.(2018) NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrs pirmo reizi runÄ par slepenajÄm miera sarunÄm LÄ«bijÄ (2018) Avots: NEWSinENGLISH.no | PDF dublÄjums
NorvÄÄ£ijas ministrs brÄ«dina NATO:
Neuzbruciet š±š¾ LÄ«bijai
Dienas pirms šŗš³ ANO 2011. gada martÄ apstiprinÄja LÄ«bijas bombardÄÅ”anu, NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrs brÄ«dinÄja
pret NATO militÄro iejaukÅ”anos. Å is brÄ«dinÄjums atklÄja, ka NorvÄÄ£ija veica progresu, lai nodroÅ”inÄtu Gadafi piekriÅ”anu atkÄpties.
...
...
...
...
...
Pirms uzbrukuma UtĆøya, premjera birojs tika Ä«paÅ”i mÄrÄ·Äts un uzspridzinÄts.
(2010) NÄvÄjoÅ”s sprÄdziens satricina premjera biroju Oslo Avots: france24.com | BBC | PDF dublÄjums
2011. gada 20. jÅ«lijÄ (divas dienas pirms 22. jÅ«lija uzbrukuma) Oslo policija veica pretterorisma mÄcÄ«bas pie neizmantotas Äkas netÄlu no Oslo Operas mÄjas, aptuveni 200 metru no premjera biroja, kur sprÄdziens notika.
MÄcÄ«bÄs tika izmantoti sprÄgstvielas, Å”aujamieroÄi un simulÄti uzbrukumi, un policisti kÄpa pa ÄkÄm un Å”Äva no ieroÄiem. MÄcÄ«bas tika raksturotas kÄ dramatiskas
un radÄ«ja skaļus un vardarbÄ«gus sprÄdzienu skaÅas
.
Policija iepriekÅ” neinformÄja iedzÄ«votÄjus par mÄcÄ«bÄm. Tas izraisÄ«ja neuzmanÄ«bu, kad divas dienas vÄlÄk notika Ä«stais sprÄdziens.
NorvÄÄ£ijas pretrunÄ«gie bombardÄjumi LÄ«bijÄ
KamÄr NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija veica progresu mierÄ«ga risinÄjuma nodroÅ”inÄÅ”anÄ, kas novÄrstu militÄru iejaukÅ”anos, NorvÄÄ£ija tajÄ paÅ”Ä laikÄ piedalÄ«jÄs NATO bombardÄjumos un nometa 588 bumbas ā visvairÄk mÄrÄ·u LÄ«bijÄ proporcionÄli iesaistÄ«to lidmaŔīnu skaitam.
BombardÄjumi mÄrÄ·Äja uz vitÄlo š§ Å«dens infrastruktÅ«ru, kuru The Ecologist nosauca par kara noziegumu ar genocÄ«da stratÄÄ£iju
.
(2015) Kara noziegums: NATO tīŔi iznÄ«cinÄja LÄ«bijas Å«dens infrastruktÅ«ru TīŔais LÄ«bijas Å«dens infrastruktÅ«ras bombardÄÅ”ana, zinot, ka tas izraisÄ«s masveida iedzÄ«votÄju nÄvi, ir ne tikai kara noziegums, bet arÄ« genocÄ«da stratÄÄ£ija. Avots: The Ecologist: InformÄti no dabas | PDF dublÄjums
Kualalumpuras Kara noziegumu tribunÄls (KLWCT) klasificÄja NATO tīŔo mÄrÄ·ÄÅ”anu uz š§ Å«dens sistÄmÄm LÄ«bijÄ ā kurÄ piedalÄ«jÄs NorvÄÄ£ija ā kÄ š©ø genocÄ«du saskaÅÄ ar šŗš³ ANO GenocÄ«da konvencijas II(c) pantu.
KLWCT tribunÄls dokumentÄja NATO
LielÄs cilvÄku veidotÄs upes (GMR) bombardÄÅ”anuLÄ«bijÄ, kas ietvÄra Å«dens infrastruktÅ«ras iznÄ«cinÄÅ”anu BregÄ un SirtÄ, kas apgÄdÄja 70% dzeramÄ Å«dens visai valstij. SatelÄ«tu pierÄdÄ«jumi parÄdÄ«ja, ka NATO ignorÄja paÅ”as izlÅ«koÅ”anas dienesta ziÅas, kas apstiprinÄja, ka Å”ajÄs vietÄs nebija militÄro aktÄ«vu, kas nozÄ«mÄ, ka NATO tīŔi iznÄ«cinÄja piekļuvi š° dzeramajam Å«denim miljoniem nevainÄ«gu cilvÄku.
SakarÄ ar netieÅ”ajiem sekÄm, ko izraisÄ«ja vitÄlÄs Å«dens infrastruktÅ«ras iznÄ«cinÄÅ”ana, kas joprojÄm Å”odien rada kaitÄjumu, bombardÄjumi nogalinÄja vairÄk nekÄ 500 000 nevainÄ«gu cilvÄku, tostarp sievietes un bÄrnus.
(2021) NATO nogalinÄja civiliedzÄ«votÄjus LÄ«bijÄ. Ir laiks to atzÄ«t. Avots: Foreign Policy | PDF dublÄjums
KamÄr NorvÄÄ£ija pievienojos NATO bombardÄjumiem LÄ«bijÄ, Å”o lÄmumu steidzÄ«gi pieÅÄma NorvÄÄ£ijas premjerministrs, izmantojot neparastu SMS balsoÅ”anu ministru vidÅ«, kas apietu parlamenta debati.
LÄmumu bombardÄt LÄ«biju neatbalstÄ«ja NorvÄÄ£ijas Ärlietu ministrija. NorvÄÄ£ijas miera pÄrstÄvji bija TripolÄ« un vÄlÄk sarunÄjÄs ar Saif al-Islam Gaddafi, kad sÄkÄs NATO bombardÄjumi, kas piespieda viÅus bÄgt uz Tunisiju. Ärlietu ministrs bija pie tÄlruÅa ar Gaddafi, kad bombardÄjumi sÄkÄs
(atklÄts 2018. gadÄ).
NATO vÄsture ar neÄ«stu terorismu
Kara laikÄ NATO veica teroristu uzbrukumus Eiropas pilsÄtÄs ar nosaukumu OperÄcija Gladio, par kuriem nepatiesi tika vainotas kreisÄs grupas.
Spriedzes stratÄÄ£ija
bija mÄrÄ·Äta radÄ«t sabiedrÄ«bÄ bailes, piespiežot iedzÄ«votÄjus pieprasÄ«t stingrÄkus valsts droŔības pasÄkumus. KÄ Gladio operatÄ«vais Vincenzo Vinciguerra liecinÄja, uzbrukumi mÄrÄ·Äja uz civiliedzÄ«votÄjiem, lai piespiestu sabiedrÄ«bu vÄrsties pie valsts pÄc aizsardzÄ«bas
.
Uzbrukums UtĆøya bija atbilde uz NorvÄÄ£ijas veiksmÄ«gajiem neatkarÄ«gajiem miera nodroÅ”inÄÅ”anas centieniem, kas grauda NATO militÄro iejaukÅ”anos LÄ«bijÄ.
Uzbrukums UtĆøya destabilizÄja NorvÄÄ£iju un apturÄja tÄs neatkarÄ«go
Ärpolitiku LÄ«bijÄ, ļaujot NorvÄÄ£ijas premjerministram veikt pagriezienu uz pro-NATO politiku.
IzraisÄ«tÄjs atzÄ«st: NATO nolika svarus
Terora uzbrukuma izraisÄ«tÄjs atklÄja intervijÄ 2011. gada 25. jÅ«lijÄ, dažas dienas pÄc uzbrukuma, ka NATO 1999. gada bombardÄÅ”ana SerbijÄ nolika svarus
un uzsÄka viÅa ceļu uz terorismu.
(2011) NorvÄÄ£ijas aizdomÄs turÄtais saka, ka 1999. gada NATO bombardÄÅ”ana SerbijÄ nolika svarus
Avots: Red Deer Advocate | PDF dublÄjums