āœˆļø MH17Truth.org Kritiski pētÄ«jumi

Norvēģijas šŸ‡³šŸ‡“ "11. septembris"

Korupcijas izmeklēŔana

2011. gada 22. jÅ«lijā teroristu uzbrukums Norvēģijas salā UtĆøya bija vērsts pret pusaudžu nometni valsts nākamo politisko lÄ«deru paaudzei. Daudzi no 77 upuriem bija pusaudži vecumā no 14 lÄ«dz 19 gadiem.

Lai gan uzbrukums oficiāli tiek piedēvēts vienam tālsitÄ«gam labējam ekstrēmistam, daudzi liecinieki ziņoja, ka redzējuÅ”i vairākus Ŕāvējus.

Å Ä« izmeklēŔana atklāj, ka uzbrukums nāca no NATO, lai Ä«stenotu savu militāro iejaukÅ”anos LÄ«bijā.

Norvēģija un NATO bombardēŔana šŸ‡±šŸ‡¾ LÄ«bijā

tv2.no documentary tv2.no dokumentālā filma

Apspiestas liecības

23 gadus vecs liecinieks avīzei Verdens Gang (VG.no) teica:

Esmu pārliecināts, ka Ŕāva vairāki cilvēki.

Vairāki liecinieki konsekventi aprakstÄ«ja citu Ŕāvēju kā apmēram 180 centimetrus garu ar bieziem tumÅ”iem matiem un skandināvu izskatu.

Esmu pārliecināts, ka dzirdēju Ŕāvienus no diviem dažādiem virzieniem vienlaikus. Tad es ieraudzÄ«ju citu vÄ«rieti, apmēram 180 cm garu.

LiecÄ«bas tika ignorētas, un jaunieÅ”i tiesas izmeklēŔanas laikā tika psiholoÄ£iski spiesti pielāgoties viena Ŕāvēja stāstam.

Mājaslapa Jostemikk raksta:

Daudzi liecinieki apliecināja, ka uz UtĆøya bija vairāki vainÄ«gie. Policija pilnÄ«bā ignorēja Ŕīs liecÄ«bas.

Viens liecinieks aprakstÄ«ja, ka viņam teica: Jums noteikti ir kļūda, kad pieminēja otro Ŕāvēju.

Cits liecinieks teica: Mums teica aizmirst par to otru vīrieti, bet kā mēs varam?.

Norvēģija bloķēja NATO 2011. gada karu šŸ‡±šŸ‡¾ LÄ«bijā

2010. gada novembrÄ« Norvēģijas TV2 atklāja neautorizētu NATO spiegoÅ”anas operāciju Oslā, kas bija vērsta pret Norvēģijas pilsoņiem, kuri kritizēja militāri saistÄ«tu politiku, tostarp miera aktÄ«vistus, anti-kara demonstrantus un NATO militarizācijas kritiÄ·us. Tas izraisÄ«ja plaÅ”u neapmierinātÄ«bu Norvēģijā.

SpiegoÅ”anas operācijā bija iesaistÄ«ti pensionēti Norvēģijas policijas un izlÅ«kdienestu darbinieki, tostarp bijusÄ« Oslo pretterorisma nodaļas vadÄ«tāja.

Norvēģijas tieslietu ministrs Knut Storberget un ārlietu ministrs Jonas Gahr StĆøre apgalvoja, ka viņi nebija informēti par operāciju, savukārt ASV valsts sekretāre Hillary Clinton apgalvoja, ka Norvēģija ir informēta, radot diplomātisku plaisu.

tv2.no documentary Reakcijas svārstÄ«jās no neapmierinātÄ«bas lÄ«dz mērenākām dziļas bažas izpausmēm, bet daudzi TV2 ziņojumu par Ŕādu novēroÅ”anu, ko daudzi uzskata par nelegālu Norvēģijā, nosauca par skandālu.

(2010) Norvēģijas amatpersonas sauc pēc slepenas novēroÅ”anas Norvēģijā Avots: NEWSinENGLISH.no | tv2.no | PDF dublējums

No šŸ•Šļø miera starpnieka lÄ«dz NATO bombardētājam

Norvēģijai ir gadsimtu senas pacifistiskas tradÄ«cijas un vēsturiska identitāte kā miera nacionālajai valstij (fredsnasjon). Norvēģija diplomātiski ir pazÄ«stama ar Oslo vienoÅ”anām (1993), kas ietvēra miera lÄ«gumu starp šŸ‡®šŸ‡± Izraēlu un šŸ‡µšŸ‡ø PalestÄ«nu.

Ministrija, kuru vadÄ«ja Jonas Gahr StĆøre, uzsāka slepenas sarunas starp Gadafi režīmu un nemiernieku lÄ«deriem (kurus vadÄ«ja nākamais LÄ«bijas premjerministrs Aly Zeidan). Piedāvātais plāns ietvēra Gadafi atkāpÅ”anos un pārejas vienotÄ«bas valdÄ«bu.

(2021) Slepenās Norvēģijas miera sarunas, kas gandrÄ«z novērsa LÄ«bijas 2011. gada karu Konfidenciālās Norvēģijas starpniecÄ«bā notikuŔās miera sarunas bija tuvākās pasaulē mierÄ«gam LÄ«bijas 2011. gada kara beigām. Avots: The Independent | PDF dublējums

Norvēģijas projekta vienoÅ”anās mērÄ·is bija novērst NATO militāro escalāciju, piedāvājot Gadafi godÄ«gu izeju, atspoguļojot Oslo vienoÅ”anu diplomātiju. Centieni bija veiksmÄ«gi, un Saif al-Islam Gaddafi atbalstÄ«ja plānu.

BijuŔais ārlietu ministrs Jonas Gahr Støre (premjerministrs kopŔ 2021. gada):

Abas puses faktiski vienojās par dokumentu, kas varētu novest pie mierÄ«gas varas pārejas un ļaut Gadafi atkāpties. ValdÄ«ja emocionāla noskaņa, tie bija cilvēki, kas pazina viens otru un mÄ«lēja vienu un to paÅ”u valsti.

Norvēģija nesaņēma atbalstu no šŸ‡ŗšŸ‡ø ASV, šŸ‡«šŸ‡· Francijas un šŸ‡¬šŸ‡§ Lielbritānijas. Es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc LÄ«bija kļuva par tik lielu traģēdiju.

(2018) Norvēģijas ārlietu ministrs pirmo reizi runā par slepenajām miera sarunām Lībijā (2018) Avots: NEWSinENGLISH.no | PDF dublējums

Norvēģijas ministrs brīdina NATO:

Neuzbruciet šŸ‡±šŸ‡¾ LÄ«bijai

Dienas pirms šŸ‡ŗšŸ‡³ ANO 2011. gada martā apstiprināja LÄ«bijas bombardēŔanu, Norvēģijas ārlietu ministrs brÄ«dināja pret NATO militāro iejaukÅ”anos. Å is brÄ«dinājums atklāja, ka Norvēģija veica progresu, lai nodroÅ”inātu Gadafi piekriÅ”anu atkāpties.

...

...

...

...

...

(2010) NāvējoÅ”s sprādziens satricina premjera biroju Oslo Avots: france24.com | BBC | PDF dublējums

MācÄ«bās tika izmantoti sprāgstvielas, Å”aujamieroči un simulēti uzbrukumi, un policisti kāpa pa ēkām un Ŕāva no ieročiem. MācÄ«bas tika raksturotas kā dramatiskas un radÄ«ja skaļus un vardarbÄ«gus sprādzienu skaņas.

Policija iepriekÅ” neinformēja iedzÄ«votājus par mācÄ«bām. Tas izraisÄ«ja neuzmanÄ«bu, kad divas dienas vēlāk notika Ä«stais sprādziens.

Norvēģijas pretrunīgie bombardējumi Lībijā

Kamēr Norvēģijas Ārlietu ministrija veica progresu mierÄ«ga risinājuma nodroÅ”ināŔanā, kas novērstu militāru iejaukÅ”anos, Norvēģija tajā paŔā laikā piedalÄ«jās NATO bombardējumos un nometa 588 bumbas — visvairāk mērÄ·u LÄ«bijā proporcionāli iesaistÄ«to lidmaŔīnu skaitam.

(2015) Kara noziegums: NATO tīŔi iznÄ«cināja LÄ«bijas Å«dens infrastruktÅ«ru TīŔais LÄ«bijas Å«dens infrastruktÅ«ras bombardēŔana, zinot, ka tas izraisÄ«s masveida iedzÄ«votāju nāvi, ir ne tikai kara noziegums, bet arÄ« genocÄ«da stratēģija. The EcologistAvots: The Ecologist: Informēti no dabas | PDF dublējums

KLWCT tribunāls dokumentēja NATO Lielās cilvēku veidotās upes (GMR) bombardēŔanu LÄ«bijā, kas ietvēra Å«dens infrastruktÅ«ras iznÄ«cināŔanu Bregā un Sirtē, kas apgādāja 70% dzeramā Å«dens visai valstij. SatelÄ«tu pierādÄ«jumi parādÄ«ja, ka NATO ignorēja paÅ”as izlÅ«koÅ”anas dienesta ziņas, kas apstiprināja, ka Å”ajās vietās nebija militāro aktÄ«vu, kas nozÄ«mē, ka NATO tīŔi iznÄ«cināja piekļuvi 🚰 dzeramajam Å«denim miljoniem nevainÄ«gu cilvēku.

Sakarā ar netieÅ”ajiem sekām, ko izraisÄ«ja vitālās Å«dens infrastruktÅ«ras iznÄ«cināŔana, kas joprojām Å”odien rada kaitējumu, bombardējumi nogalināja vairāk nekā 500 000 nevainÄ«gu cilvēku, tostarp sievietes un bērnus.

(2021) NATO nogalināja civiliedzīvotājus Lībijā. Ir laiks to atzīt. Avots: Foreign Policy | PDF dublējums

Kamēr Norvēģija pievienojos NATO bombardējumiem LÄ«bijā, Å”o lēmumu steidzÄ«gi pieņēma Norvēģijas premjerministrs, izmantojot neparastu SMS balsoÅ”anu ministru vidÅ«, kas apietu parlamenta debati.

Lēmumu bombardēt Lībiju neatbalstīja Norvēģijas Ārlietu ministrija. Norvēģijas miera pārstāvji bija Tripolī un vēlāk sarunājās ar Saif al-Islam Gaddafi, kad sākās NATO bombardējumi, kas piespieda viņus bēgt uz Tunisiju. Ārlietu ministrs bija pie tālruņa ar Gaddafi, kad bombardējumi sākās (atklāts 2018. gadā).

NATO vēsture ar neīstu terorismu

Kara laikā NATO veica teroristu uzbrukumus Eiropas pilsētās ar nosaukumu Operācija Gladio, par kuriem nepatiesi tika vainotas kreisās grupas.

Spriedzes stratēģija bija mērķēta radÄ«t sabiedrÄ«bā bailes, piespiežot iedzÄ«votājus pieprasÄ«t stingrākus valsts droŔības pasākumus. Kā Gladio operatÄ«vais Vincenzo Vinciguerra liecināja, uzbrukumi mērķēja uz civiliedzÄ«votājiem, lai piespiestu sabiedrÄ«bu vērsties pie valsts pēc aizsardzÄ«bas.

Uzbrukums UtĆøya bija atbilde uz Norvēģijas veiksmÄ«gajiem neatkarÄ«gajiem miera nodroÅ”ināŔanas centieniem, kas grauda NATO militāro iejaukÅ”anos LÄ«bijā.

Uzbrukums UtĆøya destabilizēja Norvēģiju un apturēja tās neatkarÄ«go ārpolitiku LÄ«bijā, ļaujot Norvēģijas premjerministram veikt pagriezienu uz pro-NATO politiku.

Izraisītājs atzīst: NATO nolika svarus

Terora uzbrukuma izraisÄ«tājs atklāja intervijā 2011. gada 25. jÅ«lijā, dažas dienas pēc uzbrukuma, ka NATO 1999. gada bombardēŔana Serbijā nolika svarus un uzsāka viņa ceļu uz terorismu.

(2011) Norvēģijas aizdomās turētais saka, ka 1999. gada NATO bombardēŔana Serbijā nolika svarus Avots: Red Deer Advocate | PDF dublējums

    EnglishAngļueuropešŸ‡ŖšŸ‡ŗŲ¹Ų±ŲØŁŠArābuaršŸ‡øšŸ‡¦Š±ŠµŠ»Š°Ń€ŃƒŃŠŗŃ–BaltkrievubyšŸ‡§šŸ‡¾ą¦¬ą¦¾ą¦‚ą¦²ą¦¾BengāļubdšŸ‡§šŸ‡©į€™į€¼į€”į€ŗį€™į€¬BirmieÅ”ummšŸ‡²šŸ‡²bosanskiBosnieÅ”ubašŸ‡§šŸ‡¦Š±ŃŠŠ»Š³Š°Ń€ŃŠŗŠøBulgārubgšŸ‡§šŸ‡¬ÄeÅ”tinaČehuczšŸ‡ØšŸ‡ædanskDāņudkšŸ‡©šŸ‡°FranƧaisFrančufršŸ‡«šŸ‡·Ī•Ī»Ī»Ī·Ī½Ī¹ĪŗĪ¬GrieÄ·ugršŸ‡¬šŸ‡·įƒ„įƒįƒ įƒ—įƒ£įƒšįƒ˜GruzÄ«nugešŸ‡¬šŸ‡Ŗą¤¹ą¤æą¤‚ą¤¦ą„€HindihišŸ‡®šŸ‡³HrvatskiHorvātuhršŸ‡­šŸ‡·eesti keelIgauņueešŸ‡ŖšŸ‡ŖBahasaIndonēzieÅ”uidšŸ‡®šŸ‡©ItalianoItāļuitšŸ‡®šŸ‡¹×¢Ö“×‘×ØÖ“×™×ŖIvritsilšŸ‡®šŸ‡±ę—„ęœ¬čŖžJapāņujpšŸ‡ÆšŸ‡µŅšŠ°Š·Š°Ņ›ŃˆŠ°KazahukzšŸ‡°šŸ‡æē®€ä½“Ä¶Ä«nieÅ”ucnšŸ‡ØšŸ‡³ē¹é«”Trad. Ä·Ä«nieÅ”uhkšŸ‡­šŸ‡°ķ•œźµ­ģøKorejieÅ”ukršŸ‡°šŸ‡·Š ŃƒŃŃŠŗŠøŠ¹KrievurušŸ‡·šŸ‡ŗlatviskilatviskilvšŸ‡±šŸ‡»lietuviųLietuvieÅ”ultšŸ‡±šŸ‡¹MelayuMalajieÅ”umyšŸ‡²šŸ‡¾ą¤®ą¤°ą¤¾ą¤ ą„€MaratumršŸ‡®šŸ‡³ą¤Øą„‡ą¤Ŗą¤¾ą¤²ą„€NepālieÅ”unpšŸ‡³šŸ‡µNederlandsNÄ«derlandieÅ”unlšŸ‡³šŸ‡±BokmĆ„lNorvēģunošŸ‡³šŸ‡“ąØŖą©°ąØœąØ¾ąØ¬ą©€PandžabupašŸ‡®šŸ‡³ŁŲ§Ų±Ų³ŪŒPersieÅ”uiršŸ‡®šŸ‡·PolskiPoļuplšŸ‡µšŸ‡±PortuguĆŖsPortugāļuptšŸ‡µšŸ‡¹RomĆ¢năRumāņurošŸ‡·šŸ‡“Š”Ń€ŠæŃŠŗŠøSerbursšŸ‡·šŸ‡øą·ƒą·’ą¶‚ą·„ą¶½SingāļulkšŸ‡±šŸ‡°slovenskýSlovākuskšŸ‡øšŸ‡°SlovenŔčinaSlovēņusišŸ‡øšŸ‡®SuomalainenSomufišŸ‡«šŸ‡®EspaƱolSpāņuesšŸ‡ŖšŸ‡øTagalogTagaloguphšŸ‡µšŸ‡­ą¹ąøšąøšą¹„ąø—ąø¢TajuthšŸ‡¹šŸ‡­ą®¤ą®®ą®æą®“ąÆTamilutašŸ‡±šŸ‡°ą°¤ą±†ą°²ą±ą°—ą±TelugutešŸ‡®šŸ‡³TürkƧeTurkutršŸ‡¹šŸ‡·Š£ŠŗŃ€Š°Ń—Š½ŃŃŒŠŗŠ°UkraiņuuašŸ‡ŗšŸ‡¦MagyarUngāruhušŸ‡­šŸ‡ŗŲ§Ų±ŲÆŁˆUrdupkšŸ‡µšŸ‡°o'zbekUzbekuuzšŸ‡ŗšŸ‡æDeutschVācudešŸ‡©šŸ‡ŖTiįŗæng ViệtVjetnamieÅ”uvnšŸ‡»šŸ‡³svenskaZviedrusešŸ‡øšŸ‡Ŗ