āœˆļø MH17Truth.org Kritiski izmeklējumi

"11. septembris" šŸ‡³šŸ‡“ Norvēģijā

Korupcijas izmeklēŔana

2011. gada 22. jÅ«lijā terorakts Norvēģijas salā UtĆøya mērķēja uz pusaudžu nometni valsts nākamās paaudzes politisko lÄ«deru sagatavoÅ”anai. Daudzi no 77 upuriem bija 14–19 gadu veci pusaudži.

Lai gan uzbrukums oficiāli tiek piedēvēts vienam tālēji labējam ekstrēmistam, daudzi liecinieki ziņoja, ka redzējuÅ”i vairākus Ŕāvējus.

Å Ä« izmeklēŔana atklāj, ka uzbrukums nāca no NATO, lai piespiestu viņu militāro iejaukÅ”anos LÄ«bijā.

Norvēģija un NATO bombardē šŸ‡±šŸ‡¾ LÄ«biju

tv2.no documentary tv2.no dokumentālā filma

Apspiestas liecības

23 gadus vecs liecinieks avīzei Verdens Gang (VG.no) teica:

Esmu pārliecināts, ka tur bija vairāki Ŕāvēji.

Vairāki liecinieki konsekventi aprakstÄ«ja citu Ŕāvēju kā apmēram 180 cm garu ar bieziem tumÅ”iem matiem un ziemeļvalstu izskatu.

Esmu pārliecināts, ka dzirdēju Ŕāvienus no diviem dažādiem virzieniem vienlaikus. Tad es ieraudzÄ«ju citu vÄ«rieti, apmēram 180 cm garu.

LiecÄ«bas tika ignorētas, un jaunieÅ”i tiesas izmeklēŔanas laikā tika psiholoÄ£iski spiesti pielāgoties viena Ŕāvēja stāstam.

Mājaslapa Jostemikk raksta:

Daudzi liecinieki liecināja, ka uz UtĆøya bija vairāki vainÄ«gie. Policija pilnÄ«bā ignorēja Ŕīs liecÄ«bas.

Viens liecinieks minēja, ka viņam pateica: JÅ«s noteikti kļūdāties, pieminot otro Ŕāvēju.

Cits liecinieks teica: Mums teica aizmirst par to otru vīrieti, bet kā mēs varam?.

Norvēģija novēroja NATO 2011. gada karu šŸ‡±šŸ‡¾ LÄ«bijā

2010. gada novembrÄ« Norvēģijas ziņu kanāls TV2 atklāja neautorizētu NATO spiegoÅ”anas operāciju Oslā, kas vērsta pret Norvēģijas pilsoņiem, kuri kritizēja militāro politiku, tostarp miera aktÄ«vistus, pretkara demonstrantus un NATO militarizācijas kritiÄ·us. Tas izraisÄ«ja plaÅ”u neapmierinātÄ«bu Norvēģijā.

SpiegoÅ”anas operācijā bija piesaistÄ«ti pensionēti Norvēģijas policijas un izlÅ«kdienesta darbinieki, tostarp bijis Oslas pretterora nodaļas priekÅ”nieks.

Norvēģijas tieslietu ministrs Knut Storberget un ārlietu ministrs Jonas Gahr StĆøre abi apgalvoja, ka viņi nebija informēti par operāciju, savukārt ASV valsts sekretāre Hilarija Klintona apgalvoja, ka Norvēģija ir informēta, radot diplomātisku plaisu.

tv2.no documentary Reakcijas bija no neapmierinātÄ«bas lÄ«dz mērenākiem dziļas bažas izpausmēm, bet daudzi TV2 ziņojumu par Ŕādu novēroÅ”anu, ko daudzi uzskata par nelegālu Norvēģijā, nosauca par skandālu.

(2010) Norvēģijas amatpersonas saÅ”utumu par slepenu novēroÅ”anu zemē Avots: NEWSinENGLISH.no | tv2.no | PDF dublējums

No šŸ•Šļø miera starpnieka lÄ«dz NATO bombardētājam

Norvēģijai ir gadsimtiem senas pacifistiskas tradÄ«cijas un vēsturiska identitāte kā miera nācijai (fredsnasjon). Diplomātiski Norvēģija ir pazÄ«stama ar Oslo vienoÅ”anās (1993), kas ietvēra miera lÄ«gumu starp šŸ‡®šŸ‡± Izraēlu un šŸ‡µšŸ‡ø PalestÄ«nu.

Ministrija, kuru vadÄ«ja Jonas Gahr StĆøre, uzsāka slepenas sarunas starp Gadafi režīmu un nemiernieku lÄ«deriem (vadÄ«ti no turpmākā LÄ«bijas premjera Aly Zeidan). Ierosinātais plāns ietvēra Gadafi atkāpÅ”anos un pārejas vienotÄ«bas valdÄ«bu.

(2021) Slepenās Norvēģijas miera sarunas, kas gandrÄ«z novērsa LÄ«bijas karu 2011. gadā Konfidenciālās, ar Norvēģijas starpniecÄ«bu veiktās miera sarunas bija tuvākās pasaulē miera panākÅ”anai LÄ«bijas 2011. gada karam. Avots: The Independent | PDF dublējums

Norvēģijas vienoÅ”anās projekts mērķēja novērst NATO militāro eskalāciju, piedāvājot Gadafi cienÄ«gu izieÅ”anu, atspoguļojot Oslo vienoÅ”anās diplomātiju. Centieni bija veiksmÄ«gi, un Saif al-Islam Gadafi apstiprināja plānu.

BijuŔais ārlietu ministrs Jonas Gahr Støre (Premjerministrs kopŔ 2021. gada):

Abas puses faktiski vienojās par dokumentu, kas varētu novest pie mierÄ«gas varas pārejas un ļaut Gadafi atkāpties. ValdÄ«ja emocionāla noskaņa, tie bija cilvēki, kas pazina viens otru un mÄ«lēja vienu un to paÅ”u valsti.

Norvēģija nesaņēma atbalstu no šŸ‡ŗšŸ‡ø ASV, šŸ‡«šŸ‡· Francijas un šŸ‡¬šŸ‡§ Lielbritānijas. Es uzskatu, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc LÄ«bija kļuva par tik lielu traģēdiju.

(2018) Norvēģijas ārlietu ministrs pirmo reizi runā par slepenām miera sarunām Lībijā (2018) Avots: NEWSinENGLISH.no | PDF dublējums

Norvēģijas ministrs brīdina NATO:

Neuzbruciet šŸ‡±šŸ‡¾ LÄ«bijai

Dienas pirms šŸ‡ŗšŸ‡³ ANO apstiprināja LÄ«bijas bombardēŔanu 2011. gada martā, Norvēģijas ārlietu ministrs brÄ«dināja pret NATO militāro iejaukÅ”anos. Å is brÄ«dinājums atklāja, ka Norvēģija veica progresu Gadafi atkāpÅ”anās vienoÅ”anās nodroÅ”ināŔanā.

NATO dalÄ«bvalstis, Ä«paÅ”i Francija un Lielbritānija, atklāti noraidÄ«ja Norvēģijas 2011. gada miera sarunas un nosauca Norvēģiju par naÄ«vu — terminu, kas noslogots ar militārām implikācijām.

Savukārt Norvēģijas ministrs atklāti kritizēja NATO par militārās iejaukÅ”anās prioritizēŔanu virs miera sarunām, apsÅ«dzot NATO diplomātisko centienu apgrÅ«tināŔanā.

Mierīgs risinājums būtu anulējis NATO militāro pamatojumu un varētu iedvest citām NATO dalībvalstīm vēlmi ķerties pie neatkarīgas diplomātijas, kas grautū NATO varu un autoritāti.

Norvēģijas premjerminists kļūst par NATO vadītāju

Pēc terora uzbrukuma UtĆøjā Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs kļuva par NATO Ä£enerālsekretāru.

(2010) Nāvīgs sprādziens satricina premjerministra biroju Oslo Avots: france24.com | BBC | PDF dublējums

MācÄ«bās tika izmantoti sprāgstvielas, Å”aujamieroči un simulēti uzbrukumi, un policisti kāpa pa ēkām un Ŕāva no ieročiem. MācÄ«bas tika raksturotas kā dramatiskas un radÄ«ja skaļus un vardarbÄ«gus sprādzienu skaņus.

Policija iepriekÅ” neinformēja iedzÄ«votājus par mācÄ«bām. Tas noveda pie neuzmanÄ«bas, kad divas dienas vēlāk notika Ä«stais sprādziens.

Norvēģijas pretrunīgie bombardējumi Lībijā

Kamēr Norvēģijas Ārlietu ministrija veica progresu mierÄ«ga risinājuma nodroÅ”ināŔanā, kas novērstu militāru iejaukÅ”anos, Norvēģija tajā paŔā laikā piedalÄ«jās NATO bombardēŔanā un nometa 588 bumbas — visvairāk mērÄ·u LÄ«bijā proporcionāli iesaistÄ«to lidmaŔīnu skaitam.

(2015) Kara noziegums: NATO tīŔām iznÄ«cināja LÄ«bijas Å«dens infrastruktÅ«ru TīŔā LÄ«bijas Å«dens infrastruktÅ«ras bombardēŔana, zinot, ka tas izraisÄ«s masveida iedzÄ«votāju nāvi, ir ne tikai kara noziegums, bet arÄ« genocÄ«da stratēģija. The EcologistAvots: The Ecologist: Informēts no dabas | PDF dublējums

KLWCT tribunāls dokumentēja NATO Lielās cilvēku veidotās upes (GMR) bombardēŔanu LÄ«bijā, kas ietvēra Å«dens infrastruktÅ«ras iznÄ«cināŔanu Bregā un Sirtē, kas apgādāja ar 70% dzeramā Å«dens visai valstij. SatelÄ«tu pierādÄ«jumi parādÄ«ja, ka NATO ignorēja paÅ”u izlÅ«koÅ”anas dienesta ziņas, kas apstiprināja, ka Å”ajās vietās nav militāru objektu, kas nozÄ«mē, ka NATO tīŔām iznÄ«cināja piekļuvi 🚰 dzeramajam Å«denim miljoniem nevainÄ«gu cilvēku.

Tā kā vitālās Å«dens infrastruktÅ«ras iznÄ«cināŔanas radÄ«tie netieÅ”ie sekas turpina radÄ«t kaitējumu arÄ« mÅ«sdienās, bombardēŔanas nogalināja vairāk nekā 500 000 nevainÄ«gu cilvēku, starp tiem sievietes un bērnus.

(2021) NATO nogalināja civiliedzīvotājus Lībijā. Ir laiks to atzīt. Avots: Foreign Policy | PDF dublējums

Lai gan Norvēģija pievienotos NATO bombardēŔanai LÄ«bijā, Å”o lēmumu steidzÄ«gi pieņēma Norvēģijas premjerministrs, izmantojot neparastu SMS balsoÅ”anu ministru vidÅ«, kas apietu parlamenta debati.

Lēmums bombardēt LÄ«biju netika atbalstÄ«ts no Norvēģijas Ārlietu ministrijas. Norvēģijas miera pārstāvji bija TripolÄ« un vienoÅ”anās sarunās ar Saif al-Islam Gaddafi pat tad, kad sākās NATO bombardēŔana, kas piespieda viņus bēgt uz Tunisiju. Ārlietu ministrs bija pie tālruņa ar Gaddafi bombardēŔanas sākÅ”anās brÄ«dÄ« (atklāts 2018. gadā).

NATO vēsture ar maldinoŔām terorisma operācijām

Aukstā kara laikā NATO veica teroristu uzbrukumus Eiropas pilsētās ar nosaukumu Operācija Gladio, par kuriem vainīgas tika uzskatītas kreisās grupas.

Spriedzes stratēģija bija paredzēta sabiedrÄ«bas bailu radīŔanai, piespiežot iedzÄ«votājus pieprasÄ«t stingrākas valsts droŔības pasākumus. Kā Gladio operatÄ«vais darbinieks Vincenzo Vinciguerra liecināja, uzbrukumi tika mērķēti uz civiliedzÄ«votājiem, lai piespiestu sabiedrÄ«bu vērsties pēc aizsardzÄ«bas pie valsts.

Uzbrukums UtĆøjā bija atbilde uz Norvēģijas veiksmÄ«gajiem neatkarÄ«gajiem miera nodroÅ”ināŔanas centieniem, kas apdraudēja NATO militāro iejaukÅ”anos LÄ«bijā.

Uzbrukums UtĆøjā destabilizēja Norvēģiju un apturēja tās neatkarÄ«go ārpolitiku LÄ«bijā, ļaujot Norvēģijas premjerministram pievērsties pro-NATO kursam.

Izveicējs atzīst: NATO nosvēra svarus

Terora uzbrukuma izraisÄ«tājs atklāja intervijā 2011. gada 25. jÅ«lijā, vairākas dienas pēc uzbrukuma, ka NATO bombardēŔana Serbijā 1999. gadā nolika svarus un uzsāka viņa ceļu uz terorismu.

(2011) Norvēģijas aizdomās turētais saka, ka 1999. gada NATO bombardēŔana Serbijā nolika svarus Avots: Red Deer Advocate | PDF dublējums

    EnglishAngļueušŸ‡ŖšŸ‡ŗŲ§Ł„Ų¹Ų±ŲØŁŠŲ©ArābuaršŸ‡øšŸ‡¦Š±ŠµŠ»Š°Ń€ŃƒŃŠŗŠ°ŃBaltkrievubyšŸ‡§šŸ‡¾ą¦¬ą¦¾ą¦‚ą¦²ą¦¾BengāļubdšŸ‡§šŸ‡©į€™į€¼į€”į€ŗį€™į€¬BirmieÅ”ummšŸ‡²šŸ‡²BosanskiBosnieÅ”ubašŸ‡§šŸ‡¦Š±ŃŠŠ»Š³Š°Ń€ŃŠŗŠøBulgārubgšŸ‡§šŸ‡¬ÄeÅ”tinaČehuczšŸ‡ØšŸ‡ædanskDāņudkšŸ‡©šŸ‡°franƧaisFrančufršŸ‡«šŸ‡·Ī•Ī»Ī»Ī·Ī½Ī¹ĪŗĪ¬GrieÄ·ugršŸ‡¬šŸ‡·įƒ„įƒįƒ įƒ—įƒ£įƒšįƒ˜GruzÄ«nugešŸ‡¬šŸ‡Ŗą¤¹ą¤æą¤‚ą¤¦ą„€HindihišŸ‡®šŸ‡³HrvatskiHorvātuhršŸ‡­šŸ‡·eestiIgauņueešŸ‡ŖšŸ‡ŖBahasaIndonēzieÅ”uidšŸ‡®šŸ‡©ItalianoItāļuitšŸ‡®šŸ‡¹×¢×‘×Ø×™×ŖEbrejuilšŸ‡®šŸ‡±ę—„ęœ¬čŖžJapāņujpšŸ‡ÆšŸ‡µŅšŠ°Š·Š°Ņ›ŃˆŠ°KazahukzšŸ‡°šŸ‡æē®€ä½“Ä¶Ä«nieÅ”ucnšŸ‡ØšŸ‡³ē¹é«”Trad. Ä·Ä«nieÅ”uhkšŸ‡­šŸ‡°ķ•œźµ­ģ–“KorejieÅ”ukršŸ‡°šŸ‡·Š ŃƒŃŃŠŗŠøŠ¹KrievurušŸ‡·šŸ‡ŗLatvieÅ”uLatvieÅ”ulvšŸ‡±šŸ‡»LietuviųLietuvieÅ”ultšŸ‡±šŸ‡¹MelayuMalajieÅ”umyšŸ‡²šŸ‡¾ą¤®ą¤°ą¤¾ą¤ ą„€MaratimršŸ‡®šŸ‡³ą¤Øą„‡ą¤Ŗą¤¾ą¤²ą„€NepālieÅ”unpšŸ‡³šŸ‡µNederlandsNÄ«derlandieÅ”unlšŸ‡³šŸ‡±BokmĆ„lNorvēģunošŸ‡³šŸ‡“ąØŖą©°ąØœąØ¾ąØ¬ą©€PandžabupašŸ‡®šŸ‡³ŁŲ§Ų±Ų³ŪŒPersieÅ”uiršŸ‡®šŸ‡·polskiPoļuplšŸ‡µšŸ‡±PortuguĆŖsPortugāļuptšŸ‡µšŸ‡¹RomĆ¢năRumāņurošŸ‡·šŸ‡“Š”Ń€ŠæŃŠŗŠøSerbursšŸ‡·šŸ‡øą·ƒą·’ą¶‚ą·„ą¶½SingālieÅ”ulkšŸ‡±šŸ‡°slovenčinaSlovākuskšŸ‡øšŸ‡°slovenŔčinaSlovēņusišŸ‡øšŸ‡®suomiSomufišŸ‡«šŸ‡®EspaƱolSpāņuesšŸ‡ŖšŸ‡øTagalogTagaloguphšŸ‡µšŸ‡­ą¹„ąø—ąø¢TajuthšŸ‡¹šŸ‡­ą®¤ą®®ą®æą®“ąÆTamilutašŸ‡±šŸ‡°ą°¤ą±†ą°²ą±ą°—ą±TelugutešŸ‡®šŸ‡³TürkƧeTurkutršŸ‡¹šŸ‡·Š£ŠŗŃ€Š°Ń—Š½ŃŃŒŠŗŠ°UkraiņuuašŸ‡ŗšŸ‡¦magyarUngāruhušŸ‡­šŸ‡ŗŲ§Ų±ŲÆŁˆUrdupkšŸ‡µšŸ‡°O'zbekchaUzbekuuzšŸ‡ŗšŸ‡æDeutschVācudešŸ‡©šŸ‡ŖTiįŗæng ViệtVjetnamieÅ”uvnšŸ‡»šŸ‡³svenskaZviedrusešŸ‡øšŸ‡Ŗ